A comparison of degree intensifiers across English corpora: Is it ‘flagrant’, ‘blatant’, or ‘sheer’ audacity?

Due to its free-adjoining nature, the category of adjuncts is generally viewed as somewhat peripheral to the forefront of grammatical relations. Meanwhile, given the significance of the media in the present world and the ever-growing prevalence of the notion of news values, outlining the criteria conducive to a message becoming news and including values such as negativity, superlativeness, prominence, timeliness, proximity, etc. (Bednarek, Caple 2014), the broad range of linguistic means encoding intensification, thereby foregrounding a given phenomenon, presents a considerable interest. In this corpus study, we focus on three adjectival emphasisers, flagrant, blatant, and sheer, and examine their use in adjective + noun collocations across a variety of English corpora on the Sketch Engine tool (Kilgarriff et al. 2014) in the academic and the news registers: the “British Academic Written English Corpus”, the “Cambridge Academic English Corpus”, the “English Language Newspapers Corpus”, the “Brexit WR Corpus”, and the “English Timestamped JSI Corpus 2020–10”. We also consider the nominal element the adjectives in question collocate with, seeking to provide an account as to their differences in English. The findings of the study may have implications both for language classrooms and for more specialized fields, such as media studies.

Sufiksa -ul- desemantizēšanās Latvijas vietvārdos

Rakstā, balstoties uz piemēriem Latvijas toponīmijā, analizēts sinhroniskā aspektā desemantizējies sufikss -ul- un aplūkoti derivatīvie modeļi S + -ul- → S un S + -ul- + -āj- → S, galveno uzmanību pievēršot koku nosaukumu priede, apse, bērzs un liepa motivētiem atvasinājumiem. Vietvārdi, kas ir homonīmi sugasvārdiem, var sniegt vērtīgu materiālu dažādu valodas pārmaiņu procesu, t. sk. gramatizēšanās un desemantizēšanās, pētījumiem. Ja sufikss -ul- mūsdienu valodā zaudējis produktivitāti un arī vietvārdos atrodams daudz retāk, tad no mūsdienu vārddarināšanas viedokļa mazproduktīvs derivatīvais modelis S + -ul- + -āj- → S, galvenokārt saistīts ar atvasinājumu priedulājs, vietvārdos un arī uzņēmumu nosaukumos sastopams samērā bieži. Leksēma priedulājs, kura agrāk bija vērojama mežu, pļavu un purvu nosaukumos, mūsdienās vairāk saistīta ar oikonīmiem (pārsvarā mājvārdiem) un ergonīmiem (uzņēmumu nosaukumiem) un vairumā gadījumu tiek lietota daudzskaitļa formā priedulāji. Tradicionālajā onomastikā šādi toponīmu un onīmu kategorijas maiņas procesi tiek dēvēti par transtoponimizēšanos un transonimizēšanos. Neraugoties uz to, ka mūsdienu vārddarināšanā derivatīvais modelis S + -ul- + -āj- → S izmantots arvien retāk un tiek uzskatīts par mazproduktīvu, nosaukumu, kuru sastāvā ir leksēma priedulājs vai priedulāji, skaitam ir tendence pieaugt. Iespējamais skaidrojums varētu būt saistīts ar nosaukuma labskanību, semantisku piemērotību konkrētai vietai vai objektam, tomēr šāda atziņa būtu balstāma uz padziļinātiem pētījumiem, kā arī aptaujām par nosaukuma izvēles motivāciju.

Ciešamās kārtas konstrukcijas „Skolēnu pārspriedumu korpusā”

Verba kārta un ar to saistītie jautājumi vienmēr ir bijis aktuāls gramatikas izpētes objekts, kas bijis daudzu valodnieku interešu lokā. Arī latviešu valodā verba kārta, jo īpaši ciešamā kārta, ir aplūkota dažādās latviešu valodas gramatikās, tai ir arī veltīts daudz atsevišķu pētījumu. Lai arī latviešu valodai ir daudz aprakstu un pētījumu par ciešamo kārtu un ciešamās kārtas formām, tomēr līdz šim latviešu valodas ciešamās kārtas veidi gandrīz nav aplūkoti. Tāpēc šajā rakstā tiks analizētas ciešamās kārtas konstrukcijas, to veidi un citi ar pasīvu saistīti aspekti „Skolēnu pārspriedumu korpusā”, proti, mazākumtautību skolu un latviešu valodas mācībvalodu vidusskolu skolēnu latviešu valodas eksāmena darbos. Pētījums tiks veikts ne tikai kvalitatīvā, bet arī kvantitatīvā aspektā. Raksta pirmajā daļā īsi aplūkota ciešamā kārta latviešu valodā. Raksta otrajā daļā analizētas dinamiskā pasīva konstrukcijas specializētajā korpusā, bet raksta trešajā daļā analizētas statiskā pasīva konstrukcijas specializētajā korpusā. Gan dinamiskā, gan statiskā pasīva analīzē aplūkota pasīva formu izplatība, pasīva veidi, vārdu secība pasīva konstrukcijās, pasīva konstrukcijas un darītājs.

Gramatikas mācību satura variācijas pamatizglītības posmā: latviešu valodas standartu analīze (1992–2018)

Apskatītajā laika posmā (1992–2018) ir izstrādāti trīs pamatizglītības standarti ar atšķirīgu latviešu valodas mācību saturu. Pētījuma mērķis ir analizēt gramatikas jautājumu īpatsvaru šajos dokumentos, lai izvērtētu gramatikas mācību satura atbilstību plānotajiem mācību rezultātiem, ko izsaka mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi. Šim nolūkam veikta dokumentu deskriptīvā analīze, latviešu valodas standartu teksta ekscerpēšana, gramatikas mācību satura salīdzināmā analīze un tiešie novērojumi. Raksts sastāv no trijām daļām. Vispirms ir raksturota gramatikas jēdziena izpratne. Tad ir sniegts pārskats par latviešu valodas pamatizglītības standartu izstrādi. Trešajā daļā ir analizēts gramatikas saturs un tā nozīme valodas kompetences veidošanā. Latviešu valodas skolotājiem ir svarīgi izprast, ko no dzimtās valodas gramatikas bērns izmanto neapzināti, bet kas jāapgūst apzināti. Var secināt, ka gramatikas jautājumu īpatsvars latviešu valodas mācību saturā, pavirši skatoties, ir samazinājies, jo ir mainīti akcenti, salīdzinot ar 1992. gada dokumentu, kur astoņu tēmu satura izklāstā vairāk nekā puse ir veltīta gramatikas jautājumiem. 2004. gada standartā svarīga ir komunikatīvā kompetence, bet 2018. gada standartā – valodas lietojuma pragmatiskais aspekts, teksts un valodas jaunrade. Mūsdienu lingvodidaktikā gramatikas apguve notiek saistībā ar noteiktu kontekstu – runas situāciju, tekstu –, nevis izolēti, kā tas lielā mērā ir bijis latviešu kā dzimtās valodas apguves līdzšinējā praksē. Valodas izmantojums nav iedomājams bez lingvistiskās kompetences, kuras pamatu veido gramatika.

Verba nozīmju nošķiršana: teorija un prakse

Rakstā aplūkoti elektroniskā resursa „Latviešu valodas leksiskais tīkls” (Latvian WordNet) veidošanas principi un tapšanas gaita, jo īpaši resursa izveidei nepieciešamā daudznozīmīgu vārdu nozīmju sistēmas pārskatīšana un vienotu nozīmes šķiršanas kritēriju izstrāde. Vārdu nozīmju pārskatīšana ir nepieciešama, pirmkārt, lai pārliecinātos, vai vārdnīcā minētā nozīmju sistēma laika gaitā nav mainījusies, otrkārt, lai elektroniskās vārdnīcas Tēzaurs.lv šķirkli padarītu pārskatāmu un lietotājam viegli uztveramu un, treškārt, lai atvieglotu elektroniskajā resursā iekļaujamo semantisko attieksmju – sinonīmijas, hiponīmijas, meronīmijas un antonīmijas – noteikšanu. Teorētiskajā daļā īsi raksturotas galvenās semantikas atziņas, kas attiecas uz daudznozīmīgu vārdu, īpaši verbu, semantisko struktūru saistībā ar leksikogrāfijas praksi, – atsevišķu nozīmju jeb leksiski semantisko variantu tipi, savstarpējās attieksmes, skaidrošanas veidi un attēlošana vārdnīcā. Galvenā uzmanība veltīta nozīmju nošķiršanas kritēriju aprakstam un analīzei, korpusa datu izmantošanai nozīmju nošķiršanā, tuvāk aplūkots arī nozīmes nianses jēdziens un nianšu attieksmes ar virsnozīmi. Raksta empīriskajā daļā detalizēti aplūkota trīs dažādas semantikas un saistāmības verbu domāt, spēlēt un dot nozīmju sistēmas izveide. Nozīmju nošķiršanā izmantoti šādi kritēriji: semantisko elementu analīze, semantiskā saistāmība, sintaktiskā saistāmība, iespēja aizstāt ar sinonīmu vai ekvivalentu citā valodā. Konstatēts, ka nozīmju nošķiršanas pamatā liekams kritēriju kopums un tas, kuri kritēriji izrādās svarīgāki, atkarīgs no verba semantiskās grupas.

Priedēkļa pār- nozīmju hierarhijas atspoguļojums radiālajā nozīmju modelī

Prefiksācija ir produktīvs verbu atvasināšanas veids latviešu valodā. Nozīmju klāsts, ko priedēklis var piešķirt dažādiem verbiem, ir ļoti plašs. Parasti priedēklis verbam piešķir telpiskas, temporālas vai kvantitatīvas dabas nozīmi. Tradicionāli latviešu valodniecībā priedēkļu nozīmes tiek uzrādītas saraksta veidā, sniedzot dažus priedēkļverbu piemērus. Šajā pētījumā pirmo reizi latviešu valodniecībā priedēkļa pār- nozīmes tiek atspoguļotas radiālajā nozīmju modelī, kas uzskatāmi parāda priedēkļa nozīmju hierarhiju un kopīgās un atšķirīgās nozīmju īpašības. Nozīmju modelis veidots, analizējot 396 no korpusiem lvTenTen14, LVK2018 un Saeima ekscerpētus priedēkļverbus ar priedēkli pār-. Modelī iekļautas 13 nozīmes. Lai gan prototipiskā priedēkļa pār- nozīme ir virzība telpā pāri kādam objektam, korpusā visvairāk ir tādu priedēkļverbu, kuriem priedēklis pār- piešķir atkārtotas darbības nozīmi.

Bērtin berot valodiņu: par kādu citu latviešu valodas verbālu konstrukciju korpuslingvistikas skatījumā

Rakstā aplūkota verbāla latviešu valodas konstrukcija, ko veido darbības vārds un apstākļa vārds pirms tā, turklāt šis adverbs ir atvasināts no tā paša verba, izmantojot piedēkli -us-/-šus-. Šo arhaisko darinājumu, kas tipisks latviešu tautasdziesmām, lieto arī mūsdienu latviešu valodā, kaut gan ievērojami retāk. Rakstā formulēti dažādi pētījuma jautājumi, arī tādi, kas pārsniedz latviešu valodas robežas – proti, kā šādu konstrukciju tulkot citās valodās. Minētā konstrukcija meklēta pieejamos latviešu valodas korpusos (galvenokārt LVK2018, lvTenTen14, InterCorp lv v13), un iegūtie lietojumi salīdzināti ar aprakstu pašreizējos latviešu valodas avotos – gan gramatikās, gan vārdnīcās. Novirzes no normas šajā rakstā aplūkotas deskriptīvi, resp., nevis kā kļūdas, bet gan kā runātāja vēlme panākt īpašu saziņas mērķi, kā arī šīs valodas parādības radoša attīstība mūsdienās. Raksts ir papildināts ar diviem pielikumiem: alfabētiskiem analizēto lemmu sarakstiem kopā ar to biežumu un nelielu fragmentu no iteratīvu konstrukciju datubāzes.

Darbības vārda veids latviešu un lietuviešu valodā – viena un tā pati vai tomēr atšķirīga kategorija?

Veids ir viena no būtiskām latviešu un lietuviešu valodas darbības vārda pazīmēm, taču veida nozīmju analīze un klasifikācija ir viens no sarežģītākajiem gramatikas jautājumiem. To nosaka fakts, ka veida nozīmju izteikšana ne latviešu, ne lietuviešu valodā nav pilnībā gramatizējusies, tāpēc atšķirībā no tādām gramatiskajām kategorijām kā laiks, izteiksme vai persona veida apraksts abu valodu gramatikās parasti atrodams gan darbības vārda darināšanas, gan formu veidošanas sadaļā. Tā kā veida apraksta tradīcijas baltu valodās vismaz daļēji veidojušās krievu valodniecības iespaidā, kur par galveno veida nozīmju opozīciju tiek uzskatīts nepabeigtas / pabeigtas darbības pretstatījums bezpriedēkļa un priedēkļa darbības vārdiem, tad šī opozīcija tikusi izvirzīta par svarīgāko arī baltu valodās. Tomēr, neraugoties uz zināmu līdzību, veida nozīmju īstenošanās baltu valodās ir gramatizējusies salīdzinoši mazāk. Turklāt atšķiras arī veida nozīmju izteikšanas nianses latviešu un lietuviešu valodā. Raksts ir mēģinājums sastatīt abu baltu valodu veida nozīmju kopīgās un atšķirīgās iezīmes un to apraksta tradīcijas gramatikās sinhroniskā aspektā.

„Es neuzskatu, ka latviešu valoda sastāv tikai no gramatikas”: vidusskolēnu valodas lietpratība un attieksme pret latviešu valodas mācīšanos

Raksta pamatā ir divu pētījumu dati: par latviešu valodas prasmes līmeni, beidzot vidusskolu, (2018) un par skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos (2018–2020). Datu interpretācijā ir izmantota valodas lietpratības teorija (Hulstijn 2015), proti, par to veidojošajiem komponentiem: pamata un augstāko jeb paplašināto valodas kognīciju. Pētījumā izmantotas arī teorētiskās atziņas par argumentēto rakstīšanu un galvenajām pazīmēm, kas liecina par augstā līmenī uzrakstītu darbu. Skolēnu teksti rakstā vairāk ir analizēti no viņu izvēlētā pārspriedumu temata izpratnes aspekta, prasmes argumentēti paust savu viedokli un leksiskās sarežģītības aspekta. Pārspriedums ir skolēnu sniegums, ko viņi latviešu valodā un citos mācību priekšmetos ir apguvuši 12 skolas gadu laikā bilingvālajās mazākumtautību skolās un skolās ar latviešu mācībvalodu. Pētījuma dati rāda, ka bez tradicionālajām interpunkcijas kļūdām (divdabja teicienu un citu savrupinājumu, salikta teikuma daļu atdalīšanas ar komatiem) skolēnu darbos ir vērojams vienveidīgs vārdu krājums, proti, par maz tiek lietoti konkrēti jēdzieni, termini vai retāk sastopami vārdi. Pārspriedumos nav pietiekami precīzi un izvērsti raksturotas parādības, notikumi, cilvēki, un tas ir saistīts gan ar faktu nezināšanu, gan arī ar nepietiekamu vārdu krājumu. Pētījumā par attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu atklājas iespējamie iemesli, kas ietekmē skolēnu latviešu valodas apguvi un tās rezultātu. Ne tik motivējošas attieksmes pamatā, kā to atklāj skolēni, ir viņu grūtības saprast skolotāja latviešu valodas gramatikas un citu valodas jautājumu skaidrojumu, nepietiekama valodas funkcionālo aspektu iekļaušana mācību saturā, dažkārt arī līdzvērtīgas komunikācijas (starp skolēnu un skolotāju) trūkums.

Grammatical patterns in the corpus-driven “Lexical Database of Lithuanian”

This paper describes the grammatical patterning of two parts of speech – nouns and adjectives – included in the corpus-driven “Lexical Database of Lithuanian” as a foreign language. The lexical database is a lexicographic application of the Lithuanian Pedagogic Corpus (approx. 620.000 tokens) which was used to develop headword lists and to collect word usage information in the form of corpus patterns. In this project, we adopted a partially automated inductive procedure of Corpus Pattern Analysis for 207 verbs, 386 nouns, 87 adjectives, and 41 adverbs. The detected corpus patterns reflect different meanings of the headword. Each pattern presents information on grammatical, semantic, and lexical levels. Manually selected examples illustrate all pattern components. In this paper, 673 patterns with nouns and 99 patterns with adjectives will be analysed discussing their syntactic behaviour in detail and providing some comments on lexis-grammar interface. The majority of patterns with nouns and adjectives are minimal patterns which include only the closest syntactical partners. This result is influenced by different procedures used to describe patterns with nouns, adjectives, and adverbs and patterns with verbs. Due to rich grammatical information, there are several similar patterns with one main (usually the most frequent) type and its variants. Pattern variants show that the grammatical characteristics of a specific word usage are rather individual.