The paper is an opinion article which analyses the essence of the principle of individual criminal responsibility in international criminal law and its key elements. The main focus of this paper is to analyze key moments of the development of the principle of individual criminal responsibility in relation to sovereign immunities. It has been shown that the development of legal doctrine and especially judicial practice greatly contributed to the balance between state sovereignty or state interests and the right of individual criminal accountability. The abolition of sovereign immunities before international courts and tribunals is the salient example of this development. Furthermore, the paper argues that when considering the effect of the principle of individual criminal responsibility and its relation to sovereign immunities, we should make conceptual distinction between personal and functional immunities. With this regard, the analysis of judicial practice clearly indicates that while personal immunity retains their force even before national courts acting on universal jurisdiction, the effect of functional immunities are somewhat restricted: functional immunities lose their power before national courts acting on universal jurisdiction. At the same time, states can abstain from using this right. Thus, the authors argue that despite recent advancements in theory and practice, the application of universal jurisdiction over international crimes still remains one of the main challenges.
Šajā rakstā ir analizēta individuālās kriminālatbildības principa būtība starptautiskajās krimināltiesībās un tā galvenie elementi. Galvenā uzmanība ir pievērsta individuālās kriminālatbildības principa attīstības galvenajiem momentiem saistībā ar valsts imunitāti. Juridiskās doktrīnas un, it īpaši, tiesu prakses attīstība lielā mērā ir sekmējušas līdzsvaru starp valsts suverenitāti vai valsts interesēm un individuālās kriminālatbildības tiesībām. Turklāt rakstā tiek apgalvots, ka, apsverot individuālās kriminālatbildības principa ietekmi un tā saistību ar valsts imunitati, mums būtu konceptuāli jānošķir personiskā un funkcionālā imunitāte. Šajā sakarā tiesu prakses analīze skaidri norāda, ka, kaut arī personiskā imunitāte saglabā spēku pat valstu tiesās, kuras rīkojas saskaņā ar vispārējo jurisdikciju, funkcionālās imunitātes ietekme ir nedaudz ierobežota: funkcionālā imunitāte zaudē spēku nacionālajās tiesās, kas darbojas vispārējā jurisdikcijā. Tajā pašā laikā valstis faktiski var atturēties no šo tiesību izmantošanas. Noslēgumā autori apgalvo, ka, neskatoties uz jaunākajiem sasniegumiem teorijā un praksē, universālās jurisdikcijas piemērošana starptautiskajiem noziegumiem joprojām ir viens no galvenajiem izaicinājumiem.
From Nuremberg to the Hague and beyond: International criminal law in courts: Court of Bosnia And Herzegovina as an example
