Mikroskopisko sēņu izmantošana sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām

2021 ◽  
Author(s):  
◽  
Brigita Daļecka

Promocijas darbā “Mikroskopisko sēņu izmantošana sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām” veikta mikroskopisko sēņu izpēte un pilnveidota alternatīva metode notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām. Klasiskās notekūdeņu attīrīšanas metodes ne vienmēr var attīrīt sadzīves notekūdeņus no farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojuma. Šī iemesla dēļ apkārtējā vidē var nonākt farmaceitiski aktīvās vielas un radīt apdraudējumu dzīvajiem organismiem. Lai novērstu farmaceitiski aktīvo vielu nokļūšanu apkārtējā vidē no sadzīves notekūdeņiem, nepieciešams meklēt jaunas un alternatīvas tehnoloģijas, lai uzlabotu gan jau esošās metodes, gan izstrādātu jaunas notekūdeņu attīrīšanas metodes. Kā viena no metodēm šī mērķa sasniegšanai var tikt izmantota bioloģiskā metode ar mikroskopiskajām sēnēm. Promocijas darba pētījums ir iedalīts divās galvenajās daļās. Pirmajā daļā veikti laboratorijas mēroga eksperimenti, lai noskaidrotu atbilstošākās mikroskopiskās sēnes notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām. Promocijas darba gaitā noskaidrots, ka mikroskopisko sēņu augstākā efektivitāte farmaceitisko vielu attīrīšanā no notekūdeņiem tika sasniegta, ja sēnes tiek izmantotas atsevišķi, nevis savstarpēji kombinētas. Noskaidrots, ka Trametes veriocolor un Aspergillus luchuensis ir vispiemērotākās mikroskopiskās sēnes notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiskajām vielām, tāpēc promocijas darba otrajā daļā izmantotas šīs mikroskopiskās sēnes. Promocijas darba otrajā daļā izstrādāts bioreaktors, kurā pārbaudīta izvēlēto mikroskopisko sēņu efektivitāte farmaceitiski aktīvo vielu attīrīšanā no sadzīves notekūdeņiem. Darba gaitā pārbaudīta bioaugmentācija kā iespējamā metode, lai uzlabotu mikroskopisko sēņu efektivitāti farmaceitiski aktīvo vielu attīrīšanā no sadzīves notekūdeņiem, un mikroskopisko sēņu spēja attīrīt notekūdeņus no fosfora un slāpekļa savienojumiem. Noskaidrots, ka mikroskopiskās sēnes spēj samazināt kopējo fosfora daudzumu sadzīves notekūdeņos. Iegūtie rezultāti parādīja arī to, ka mikroskopiskās sēnes spēj sadzīves notekūdeņus attīrīt no farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojuma un bioaugmentācijas izmantošana var kalpot kā efektīva metode, lai uzturētu nepārtrauktu bioreaktora darbību ar mikroskopiskajām sēnēm.

2016 ◽  
Vol 62 (3) ◽  
pp. 160-163 ◽  
Author(s):  
Chihiro Kadooka ◽  
Shiori Onitsuka ◽  
Mizuki Uzawa ◽  
Satoshi Tashiro ◽  
Yasuhiro Kajiwara ◽  
...  

2020 ◽  
Vol 44 (3) ◽  
Author(s):  
Haidong Tan ◽  
Guojun Yang ◽  
Wei Chen ◽  
Qishun Liu ◽  
Kuikui Li ◽  
...  

PLoS ONE ◽  
2013 ◽  
Vol 8 (5) ◽  
pp. e63769 ◽  
Author(s):  
Seung-Beom Hong ◽  
Mina Lee ◽  
Dae-Ho Kim ◽  
Janos Varga ◽  
Jens C. Frisvad ◽  
...  

2021 ◽  
Vol 5 ◽  
pp. 239784732110614
Author(s):  
Trung D Vo ◽  
Jwar Meetro ◽  
Seth Floyd ◽  
Barry Lynch ◽  
Shahrzad Tafazoli ◽  
...  

Purine nucleosidase (EC 3.2.2.1) catalyzes the N-riboside hydrolysis of purine nucleosides to D-ribose and a purine base. This enzyme may be used in the production of beer and other alcoholic beverages to reduce the purine content of these products. Purine nucleosidase was obtained from Aspergillus luchuensis naturally occurring in grain sources. The safety profile of purine nucleosidase is not well documented in the scientific literature, and a series of toxicological studies were undertaken to investigate the safety of its use in food production. Purine nucleosidase from A. luchuensis was non-mutagenic and non-clastogenic in a standard Ames test and in vitro mammalian chromosome aberration assay. Administration of purine nucleosidase in a 90-day subchronic toxicity study in Sprague-Dawley rats did not elicit adverse findings on any hematology, clinical chemistry, urinalysis, organ weight, or histopathological parameter at doses up to 1700 mg total organic solids (TOS)/kg body weight/day, the highest dose tested. The results suggest purine nucleosidase to lack systemic toxic effect. The no-observed-adverse-effect level was concluded to be 1700 mg TOS/kg body weight/day. The results of the toxicology studies support the safety of purine nucleosidase from a non-genetically modified strain of A. luchuensis when used in food production.


2020 ◽  
Vol 130 (5) ◽  
pp. 489-495
Author(s):  
Ryousuke Kataoka ◽  
Taisuke Watanabe ◽  
Risa Hayashi ◽  
Atsuko Isogai ◽  
Osamu Yamada ◽  
...  

2020 ◽  
Vol 129 (2) ◽  
pp. 192-198 ◽  
Author(s):  
Ryousuke Kataoka ◽  
Taisuke Watanabe ◽  
Shigekazu Yano ◽  
Osamu Mizutani ◽  
Osamu Yamada ◽  
...  

Sign in / Sign up

Export Citation Format

Share Document