Daži agrāk aktuāli akadēmiskās dzīves aspekti: venia legendi un privātdocenta statuss pasaulē un Rīgas Politehnikumā (1862–1896)

Pētījumā aplūkots privātdocenta statuss, kas pasaulē tika ieviests 18. gadsimtā un, sākot no 19. gadsimta otrās puses līdz Otrā pasaules kara beigām, pastāvēja arī Latvijā. Privātdocenta statuss salīdzināts ar citu pasaules valstu, galvenokārt vācu tipa universitātēm. Jēdzienu «venia legendi» un «privātdocents» skaidrojumi ar piemēriem no Rīgas Politehnikuma (RP) mācībspēku darbības atspoguļo šos jēdzienus no dažādiem aspektiem, lai 21. gadsimtā būtu saprotams to lietojums iepriekšējos gadsimtos. Autors pētījumam izmantojis arhīvu dokumentus un bibliotēku krājumus, balstoties ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas, Vācijas un citu valstu zinātnieku atziņās. The study examines the status of a private docent, the academic position which was introduced across the world in the 18th century and which also existed in Latvia from the second half of the 19th century until the end of World War II. The status of the private docent as it used to be understood in Latvia is compared with other countries, mainly considering German-type universities. Definition of the terms «venia legendi» and «private docent» providing examples of academic activity of the lecturers of Riga Polytechnicum (RP) allow considering these concepts from various perspectives in order to make their meaning and usage in the previous centuries transparent for the users in the 21st century. Conducting the present research, the author has used archival documents and library collections, the theoretical framework includes the findings of not only the Latvian scientists, but also researchers from Russia, Germany and other countries.

Valerijs Bitenieks – no Rīgas Politehniskā institūta studenta līdz būvuzņēmējam neatkarīgajā Latvijā

Pētījums par Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras un celtniecības fakultātes absolventu (1986) Valeriju Bitenieku atklāj padomju studentu ikdienu 20. gadsimta 80. gados, jaunā inženiera darbību, izmēģinot dažādas iespējas darba tirgū un inženiera izaugsmi par veiksmīgu būvuzņēmēju neatkarīgajā Latvijā 21. gadsimtā. Tajā izsekots V. Bitenieka dzīvei no bērnības līdz mūsdienām, pievēršot uzmanību viņa profesionālajai darbībai. Veicot pētī¬jumu, gūts ieskats par studentu prakses un ārpusstudiju aktivitātēm padomju laikā, iegūti nepublicēti un plašākai sabiedrībai nezināmi fotomateriāli. A paper on Valerijs Bitenieks, a graduate (1986) of the Faculty of Architecture and Civil Engineering of Riga Polytechnic Institute (RPI), reflects on the daily life of the Soviet students in the 1980s, the work of a young engineer while he was trying various opportunities in the labour market and the engineer’s growth as a successful contractor in the independent Latvia in the 21st century. It traces the life of V. Bitenieks from his childhood to the present day, paying attention to his professional activities. The research provides an insight into students’ internships and extracurricular activities during the Soviet era. Unpublished photographic material unknown to the general public has been obtained.

Inženiera Jāņa Jagara (1894–1970) profesionālā un sabiedriskā darbība

Pētījums atklāj inženiera Jāņa Jagara (1894–1970) dzimtas un viņa darbības daudzpusību 20. gadsimtā. Viņš studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), Pirmā pasaules kara laikā uzturējies Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada sākumā absolvējis Baltijas Tehnisko augstskolu (BTA), kas bija nodibināta uz RPI bāzes. J. Jagars darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), ar tās atbalstu kļuva par Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāju, pēc Kārļa Ulmaņa (1877–1942) organizētā valsts apvērsuma tika apcie¬tināts, pēc tam – atbrīvots un vadījis inženieru biroju, 1940. gada jūnijā iekļauts Augusta Kirhenšteina (1872–1963) vadītajā valdībā, ieņemot satiksmes ministra amatu. Otrā pasaules kara laikā evakuējies uz Padomju Krieviju. Pēc kara J. Ja¬gars bija Latvijas Valsts universitātes (LVU) docents, strādāja dažādos celtniecī¬bas projektēšanas institūtos. The research reveals facts about the family of engineer Jānis Jagars (1894– 1970) and the versatility of his work in the 20th century. He studied at Riga Polytechnic Institute (RPI) and stayed in Russia during World War I. After returning to Latvia in the beginning of 1919, he graduated from the Baltic Technical University (BTU; Baltische Technische Hochschule, also Baltic Higher Technical School), which was established on the basis of RPI. J. Jagars participated in the activities of the Latvian Social Democratic Workers’ Party (LSDWP), which supported his becoming the Head of the Riga City Construction Board. After the coup organized by Kārlis Ulmanis (1877–1942) he was arrested, then – released, after which he headed an engineering office. In June 1940, he joined the government headed by Augusts Kirhenšteins (1872–1963), where he held the position of Minister of Transport. He evacuated to the Soviet Russia during World War II. After the war, J. Jagars was an Assistant Professor at the State University of Latvia (SUL) and worked in various construction design institutes.

Āgenskalna Vingrošanas un sporta biedrības darbība un nams Baldones ielā 7

Āgenskalna Vingrošanas un sporta biedrība bija viena no lielākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu s porta organizācijām 20. gadsimta pirmajā pusē. Tajā darbojušies dažādu profesiju sporta entuziasti, tostarp inženieri. Sporta dzīvē nozīmīgs bija biedrības 1910. gadā uzceltais nams Rīgā, Baldones ielā 7, kas līdz mūsdienām vairākkārt pārbūvēts. Pētījumā rodams bagātīgs materiāls par biedrību un tās namu līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939. gadā. Izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva (LNA LVVA) dokumentus un preses materiālus, Rīgas Būvvaldes arhīva dokumentus, kā arī Latvijas Sporta muzeja krājumu, atklāti agrāk nezināmi fakti. Āgenskalns Gymnastics and Sports Society was one of the largest and best-known Baltic-German sports organizations in the first half of the 20th century. Sports enthusiasts of various professions, including engineers, participated in the activities of this society. The house built by the Society in 1910 at 7 Baldones Street, Riga, which has been rebuilt several times, played an important role in the sports life. The research presents comprehensive documentary evidence about the Society until the repatriation of the Baltic-Germans in 1939 and the history of its headquarters building. Using the documents and press materials from the Latvian State Historical Archive (LSHA) of the National Archives of Latvia (NAL), archive documents of the Riga Construction Board, as well as the collection of the Latvian Sports Museum, previously unknown facts have been revealed.

Rīgas Politehniskā institūta absolventa Jāņa Stiprā (1870–1946) daudzpusīgā pedagoģiskā un sabiedriskā darbība

Pētījumā atklāta pedagoga, tautsaimnieka un žurnālista Jāņa Stiprā 1870–1946) mērķtiecība, lai iegūtu izglītību, un viņa daudzpusīgā peda¬goģiskā darbība Tomskā (Krievijā), Tukumā, Valkā un Rīgā, ieguldījums žurnā¬listikā, folklorā, sabiedriskajā darbā. J. Stiprais ar Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) iegūtajām zināšanām ekonomikā dalījās ar studentiem Latvijas Universi¬tātē (LU), Latvijas Tautas universitātē un Viļa Olava komerckolā, 20. gadsimta pirmajā pusē bija mācību iestāžu direktors Tukumā, Valkā un Rīgā, darbojās lat¬viešu studentu korporācijā «Selonija», bija viens no 1944. gada 17. marta Latvi¬jas Centrālās Padomes Memoranda parakstītājiem. J. Stiprā nopelni Latvijas labā novērtēti ar Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. The research discusses continuous effort of a pedagogue, economist and journalist Jānis Stiprais (1870–1946) in his pursuit to obtain education and his versatile pedagogical activities in Tomsk (Russia), Tukums, Valka and Riga, as well as the contribution he made in such areas as journalism, folklore and social work. J. Stiprais shared his knowledge of economics gained at Riga Polytechnic Institute (RPI) with the students at the University of Latvia (UL), Latvia People’s University and Vilis Olavs Commercial School; in the first half of the 20th century he was the principal of educational institutions in Tukums, Valka and Riga, he also was one of the signatories of the Memorandum of the Central Council of Latvia on 17 March 1944. In the recognition of J. Stiprais merit for Latvia, he was honoured with the highest award of the Republic of Latvia – the Order of the Three Stars.

Rīgas Politehniskā institūta absolventa igauņu arhitekta Karla Tarvasa (1885–1975) ieguldījums Igaunijas arhitektūrā starpkaru laikā

Rīgas Politehnikums (RP) / Rīgas Politehniskais institūts (RPI) 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā bija vienīgā augstākās izglītības iestāde tagadējo Baltijas valstu teritorijā, kur bija iespējams iegūt augstāko tehnisko izglītību. Tajā studēja arī pazīstami igauņu arhitekti, inženieri un rūpnieki. Viņu vidū – pazīstamais igauņu arhitekts Karls Tarvass (Karl Tarvas; 1885–1975), kurš studēja RPI no 1906. līdz 1915. gadam. Viņa radošais mantojums būtiski ietekmēja un veidoja Tallinas un tās priekšpilsētu arhitektūru 1920.–1940. gadā. Starpkaru laikā Igaunijas Republikā K. Tarvass apzināti izvēlējās uzlabot mazāk turīgo iedzīvotāju dzīves apstākļus, projektējot tipveida koka ēkas, ko mūsdienās pazīstam ar nosaukumu Tallinas māja (igauņu val. – Tallina maja). Pētījuma rezultātā sniegts ieskats K. Tarvasa studiju gados un izvērtēta viņa profesionālā darbība. K. Tarvass bija viens no Rīgas Igauņu studentu biedrības (igauņu val. – Riia Eesti Üliõpilaste Selts ( REÜS); dib. 1909) dibinātājiem, kas apvienoja RPI igauņu studentus, kuri 1921. gadā piedalījās Igaunijas Arhitektu asociācijas izveidē (igauņu val. – Eesti Arhitektide Ühing). Arī viņa trīs dēli Pauls, Pēteris un Pertels izvēlējās arhitekta profesiju, pazīstamākais no dēliem ir Pēteris Tarvass (Peeter Tarvas; 1916–1987). Riga Polytechnicum (RP) / Riga Polytechnic Institute (RPI) was the only higher education institution in the territory of the present Baltic States where it was possible to obtain higher technical education in the 19th century and early 20th century. Well-known Estonian architects, engineers and industrialists also studied there. Karl Tarvas (1885–1975), a famous Estonian architect, studied at RPI from 1906 to 1915. His creative heritage significantly influenced and shaped the architecture of Tallinn and its suburbs in the 1920s and 1940s. During the Interwar period in the Republic of Estonia, K. Tarvas deliberately chose to i mprove the living conditions of the less affluent population by designing standard wooden buildings, which we now know as the Tallinn House (Estonian: Tallinna maja). This research provides an insight into the study years of K. Tarvas and critically evaluates his professional activity. K. Tarvas w as one of the founders of Riga Estonian Students’ Society (Estonian: Riia Eesti Üliõpilaste Selts; REÜS) established in 1909, which united Estonian students at RPI. He also was among the creators of the Estonian Association of Architects (Estonian: Eesti Arhitektide Ühing) in 1921. His three sons Paul, Peeter and Pärtel also chose the profession of an architect, Peeter Tarvas (1916–1987) was the most prominent of the three.

Rīgas Politehniskā Institūta absolvents, inženieris un sportists Mārtiņš Stabiņš

Raksta mērķis ir atklāt Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes (ASTF) absolventa (1972) Mārtiņa Stabiņa veikumu inženiera profesijā un augstos sasniegumus sportā, vairākkārt kļūstot par Latvijas čempionu vieglatlētikā, atklāt studentu ikdienu 20. Gadsimta 60.–70. gados. Par M. Stabiņa sportiskajiem sasniegumiem ir rakstīts, šajā pētījumā viņa panākumi apkopoti, kā arī atklāti līdz šim maz zināmi un nepopularizēti materiāli par viņa ģimeni, ikdienu, izaugsmi un interesēm. Tas ir pirmais plašākais pētījums par inženiera un sportista dzīves darbību septiņos gadu desmitos. Pētījumā izmantoti M. Stabiņa un autores personīgie arhīvi, Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums.The aim of the article is to reveal the performance of Mārtiņš Stabiņš, a graduate of the Faculty of Automation and Computer Technology (1972; FACT) of Riga Polytechnic Institute (RPI), in the profession of engineer and high achievements in sports, becoming a Latvian champion in athletics several times, to reveal his daily life during his study years in the 1960s–1970s. Despite the fact that M. Stabiņš’ sports achievements have already described, this article summarizes his successes as well as reveals hitherto little-known and unpublished documents about his family, daily life, developments and interests. This is the first major research on the life of an engineer and athlete during seven decades. The resources used in the research are the personal archives of M. Stabiņš and of the author, documents of the National Archives of Latvia, and the collection of the National Library of Latvia.